Devītā planēta

2016. gada janvārī saņēmām ziņas, ka aiz Plutona eksistē milzīga devītā planēta. Astronomi uzskata, ka šī gāzes planēta ir 10 reižu masīvāka par Zemi. Lielo izmēru dēļ zinātnieki tai ir devuši iesauku Resnītis. Interesanti, ka to ir atklājis astronoms Maiks Brauns, kurš iepriekšējie atklājumi, noveda pie tā, ka Plutons zaudēja planētas statusu, un tagad tiek saukts par pundurplanētu – Pcredit . Ironiskā likteņa pagriezienā, vīrs, kurš Saules sistēmai reiz atņēma planētu, tagad par to ir atlīdzinājis. Tas, ka šāds milzenis varēja palikt nepamanīts tik ilgi, ir pierādījums tam, cik maz mēs zinām par mūsu Saules sistēmu. Mums vēl joprojām ir vairāk jautājumu par šo planētu nekā atbilžu, bet lūk ko astronomi var pateikt par to jau šobrīd.

Pēc izmēra devītā planēta līdzinās Neptūnam un Urānam un pieder pie ledus milžu kategoriju. Šādi tiek sauktas tālākās Saules sistēmas planētas, kas sastāv galvenokārt no gāzes, kuru masa ir krietni lielāka, kā Zemes un pārējo cietās virsmas planētu, bet tās nav pietuvojušās kolosālajiem gāzes milžiem – Jupiteram un Saturnam. Ledus milži atrodas asu astronomu diskusiju centrā, jo nav skaidrības par to, kā tie veidojas. Tādēļ jauna ledus milža atklāšana sniegs neatsveramu palīdzību šo atbilžu meklēšanā.

Par devīto planētu uzzinām tikai tagad, jo tā ir ļoti tālu. Pat astronomiskos lielumos, šī planēta ir apdullinoši tālu. Tās vidējā distance no Saules ir 90 miljardu kilometru, kas ir 20 reizes vairāk par Saules distanci no astotās planētas, Neptūna. Lai piedāvātu skaidrāku perspektīvu, zonde New Horizon, kas nesen pēc 9 gadu ceļojuma sasniedza Plutonu, ceļotu vēl 54 gadus, lai sasniegtu Resnīti. Turklāt tik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai to sasniegtu ideālos apstākļos, kad tā ir savas orbītas tuvākajā punktā Saulei. Lai to sasniegtu tās tālākajā punktā, New Horizon nāktos ceļot 350 gadus.

Astronomus – amatierus iepriecinās ziņa, ka, par spīti kolosālajam attālumam no Zemes, pateicoties tās pieklājīgajiem izmēriem, šo planētu varētu saskatīt pat ar amatieru teleskopiem, ar nosacījumu, ka tie to meklēs tad, kad tā ir savas orbītas tuvākajā punktā. Diemžēl, vēl nav vērts steigties pirkt amatieru teleskopu, jo nāksies gaidīt vismaz desmit tūkstoš gadu, lai sagaidītu devītās planētas nākamo tuvo punktu. Viens gads uz šīs planētas ilgst 20 tūkstoš gadu, kas protams vairākkārtīgi pārsniedz jebkuras citas Saules sistēmas planētu. Tā kā ikdienā cilvēka prāts neoperē ar tādiem astronomiskiem skaitļiem, to ir vieglāk stādīties priekšā sekojoši: pēdējo reizi, kad devītā planēta atradās tajā pašā orbītas punktā, kurā atrodas šobrīd, uz Zemes bija vairāk mamutu nekā cilvēku.

Milzīgais devītās planētas attālums no Saules, rosina aizdomas, ka kādā brīdī tā ir atradusies daudz tuvākā orbītā, līdz kādi spēcīgi apstākļi to ir izraidījuši tālāk. Visticamākais skaidrojums ir Saules sistēmas huligāns Jupiters jeb. Jau 2011. gadā zinātnieki bija ievērojuši, ka vairums citu Saules sistēmu, ir piecas gāzes planētas un turēja aizdomās Jupiteru, kas visdrīzākais ir ierāvis trūkstošo planētu savā kolosālā gravitācijas spēka ietekmē un aizgrūdis to prom. Lai arī pagaidām trūkst skaidru pierādījumu, ka tāds bijis devītās planētās liktenis, bet astronomi sliecas šajā virzienā.

Lielum lielais atbalsts musu dargajiem draugiem!