Kā gatavo vīnu?

Vīna darīšana nereti tiek pielīdzināta mākslai, jo, lai iegūtu patiešām labu un baudāmu rezultātu, ir jāiet cauri ļoti daudziem sarežģītiem posmiem. Vīna darīšanas māksla ir gadsimtiem sena un patiesībā, līdz mūsdienām nekas daudz tajā nav mainījies pikalaina, ja neskaita efektīvākas tehnikas izmantošanu novākšanā un sulas spiešanā. Kā tad īsti vīni tiek gatavoti?

Vīnogu ražas ievākšana

Patiesībā, vislielāko atšķirību vīnos rada tieši vīnogu šķirnes un teritorijas, kurās tās audzētas jeb vīnogu augšanas apstākļi, tāpēc zināmā mērā varētu teikt, ka vīna gatavošanas process sākas ar vīnogu audzēšanu, taču šoreiz runāsim tieši par pašu darīšanas procesu. Lai to varētu uzsākt, ir jānovāc vīnogas. It kā jau tas šķiet viegls uzdevums. Liela daļa vīnogu audzētāju par izmanto īpašu tehniku, lai novāktu ogas, tāpēc tas ir dažu dienu jautājums, taču augstas kvalitātes parasti tiek gatavoti no vīnogām, kas novāktas ar rokām, jo tā iespējams novākt tikai gatavā un veselās ogas. Ļoti liela nozīme ir arī ražas novākšanas laikam. Tikai zinošs un pieredzējis enologs pateiks, kad vīnogas ir gatavas novākšanai.

Sulas spiešana

Pēc tam, kad raža novākta, vīnogas attīra no kukaiņiem, lapām un puvušajām ogām un pēc tam, no tām spiež sulu. Kādreiz to darīja saliekot ogas mucās un pēc tam bradājot pa tām ar kājām. Mūsdienās tiek izmantotas īpašas spiedes, kas darbu paveic ātrāk, taču arī senā metode šad tad tiek pielietota (īpaši augstas klases vīniem), jo tā netiek saspiestas vīnogu sēkliņas.

Fermentācijas jeb rūgšanas process

Vissvarīgākais ir vīna fermentācijas process, kura laikā sula tiek pārvietota par vīnu. Tas nozīmē, ka sulā esošie cukuri pārvēršas par alkoholu, vīnogu dabīgo fermentu un dažādu mikroorganismu ietekmē. Fermentācijas process var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākām nedēļām. Jo ilgāks būs šis process, jo mazāk cukura paliks vīnā un tas būs sausāks un stiprāks. Kaut gan teorētiski fermentācijas process nav sarežģīts, vīna darītāji bez pieredzes nereti fermentācijas laikā sabojā vīnu. Ir jāpielūko, lai vīnā nenonāk nevēlamas baktērijas, kas var mainīt bioķīmiskos procesus un pārvērst vīnu etiķī. Fermentācijas procesa laikā var arī būtiski mainīt vīna stilu, piemēram, pievienojot rozīnes vai cukuru, tādējādi padarot vīnu saldu, vai pievienojot garšvielas un tādējādi būtiski mainot vīna garšu un aromātu. Ir arī dažāda īpašas fermentācijas metodes un triki, ko pārzina un izmanto tikai katrs konkrētais vīna darītājs.

Vīna izturēšana


Pēc tam, kad sula pārvērtusies vīnā, tas tiek filtrēts un pildīts mucās vai tvertnēs un sākas izturēšanas process. Nogatavināšanas procesa ilgums ir atkarīgs no vīnogu šķirnes. Maldīgs ir uzskats, ka ilgāk noturēts vīns obligāti būs labāks. Ir vīnogu šķirnes, kuru vīnu jānogatavina vien dažas dienas, lai tad būtu gatavs pildīšanai pudelēs. Daudz lielāka nozīme ir tam, kur un kādos apstākļos tiek nogatavināts vīns. Piemēram, vīns kas izturēts ozolkoka mucā būs labāks nekā vīns, kas izturēts metāla cisternā. Pēc nogatavināšanas var tikt veikti vēl citi procesi, piemēram, papildus filtrēšana, sēra dioksīda pievienošana, dzidrināšana utt. Pēc tam gan vīns tiek pildīts pudelēs un aizkorķēts.